Manis paša audzēts

Savs tomāts, savs gurķīts un salātiņš - paša audzētiem tomēr pavisam cita garša nekā veikalā pirktiem. Turklāt zaļumi īsti svaigi, smaržīgi un pilni ar vitamīniem ir tik tikko plūkti no dobes. Izpriecājušies par zālienu un puķudobēm, arvien biežāk atvēlam stūrīti ēdamiem augiem. Tagad garšvielu dobes ierīko pat vislepnākajos dārzos.

Būtiski atšķiras pilsētnieka un laucinieka sakņu dārziņš. Pilsētniekiem parasti nav iespējas (un arī vajadzības) uzglabāt dārzeņus ziemai, ar retiem izņēmumiem var atrast pilsētnieces, kuras pusi vasaras pavada konservējot un vārot zaptes ziemai. Taču pilsētniece labprāt rīko dārza ballītes, ģimeniskas pasēdēšanas un gatavo salātus no pašaudzētiem dārzeņiem.

Izstrādājot mājas vai dārza projektu, iegādājoties zemīti piepilsētas mazdārziņa rajonā vai aplūkojot iespējas, kādas piedāva balkons/lodžija, tiek atvēlēta vieta lociņiem, salātiem un zemenēm. Dārzā vienkāršākais ir ar kādu dekoratīvu apstādījumu norobežot uzrakšanai atvēlēto platību un sadalīt to dobītēs. Ieteicams ziemeļu - dienvidu virzienā un tad var izpausties pēc sirds patikas.

Vienam cilvēkam nepieciešamos dārzeņus var izaudzēt apmēram 40 m2 platībā. Atkarībā no ģimenes locekļu skaita var izrēķināt, cik lielam jābūt katras mājas dārzeņu laukam. Vidēji liela ģimene par savu sakņu dārzu varētu saukt apmēram 200 m2 lielu laukumiņu. Ar kādiem augiem šo laukumiņu aizpildīt, tas atkarīgs no katras ģimenes ēšanas tradīcijām. Veikalos nopērkamo sēklu klāsts ir plašs un iespējams variēt, eksperimentēt vai noprovēt arī ko jaunu un eksotisku.

Protams, īpaša vieta jāatvēl siltumnīciņai, jo stabilu tomātu, gurķu un piparu ražu vislabāk iegūt zem jumta.

Foto: backpatioideas

#Mazdārziņš #dobes #garšaugi